Esmu atgriezies no Rīgas, kur aprunājos ar ķirurgu. Jaunumu ir vairāki.
1. Sliktā: operācija maksā 1280 latus + 100 jau iztērēti + apmaksa par 3 dienām slimnīcā. Droši vien iekrāsies vēl citi izdevumi (rehabilitācija?), tāpēc jārēķinās vismaz ar 1500 latiem, t.i., 3000$. Ja kādam ir lieki, sūtiet šurp.
2. Labā: dakteris prognozē, ka 2 mēnešus pēc operācijas varēšu staigāt neklibojot, bet pilnībā aktīvu dzīvesveidu atsākt – pēc 6 mēnešiem. Ļoti smieklīgi, bet, kamēr es tur biju, ieradās vēl viens cilvēks no Daugavpils sakarā ar tieši tādu pašu problēmu viņa māsai. Sāka gruzīt dakteri ar detaļām, bet tas pateica, ka viņam pie lampiņas pacientu personīgās dzīves sīkumi un interesē tikai viņu stāvoklis un atveseļošanās izredzes. Mani, kā mazliet asociālu gīku, šāda tieša un godīga pieeja pat priecē.
Dakteris palaikam pajokoja, ka neesmu vienīgais no Daugavpils ar šādu gadījumu un pagaidām neviens nav sūdzējies. Tas iedrošina.
3. Vidējā: jānogaida 3 nedēļas līdz operācijai, kamēr pati nedaudz sadzīs mediālā saite. Šajā laikā aktivitātes ir stingri jāierobežo, celis jātur fiksēts. Par laimi, nevis neērtā ģipša langetē, bet gan advancētā, regulējamā uzkabē par nelielu piķīti. Un man nevajadzēs gulēt slimnīcā un maksāt naudu par katru dienu.
Kopumā situācija izskatās ciešama. Pats es tādu summu nepavilktu, bet ar radiem kaut kā sanāks, atdot gan nāksies ilgi. Piedāvāt aizdot pagaidām nevajag, ja nu gadījumā jums pēkšņi radās šāda mūsdienām dīvaina doma. Ja vajadzēs, jūs par to uzzināsiet no pirmavota, haha.
Neatrisinātie jautājumi:
1. Ar darbu. Pagaidām, ja arī strādāšu, tad maz – baidos savainot kāju, sēžot neērtā pozā. Piedevām kāja reizēm tomēr diezgan stipri sāp, īpaši, nez kāpēc, ikros, acīmredzot tūskas dēļ. Pēc operācijas visticamāk strādāšu.
2. Ar apdrošināšanu. Privātpersonām to pie mums vairs nepārdod, mana firma visticamāk vienu gabalu atsevišķi nopirkt nevarēs, vajag kompāniju, kura varēs man nopirkt apdrošināšanu, ja tas ir iespējams. Runā, ka izredzes ir. Nezinu, cik ļoti apdrošināšana palīdzēs operācijai (diez vai), bet rehabilitācijā točna noderēs, tāpat kā turpmākajā dzīvē. Ja jūs zināt kaut ko par apdrošināšanas iegādi šādā gadījumā, noteikti rakstiet. Un pajautājiet, ja ir kam. Man tas ir jautājums par vienu papildu dzīves gadu, iztiekot no iekrājumiem.
Diemžēl dakteris, lai gan runāja par visu sakarīgi, rīkojās diezgan steidzīgi – viņam pacientu rinda uz pusi gaiteņa, neskatoties uz to, ka vizīte maksā 30 Ls (60$) par vienu reizi. Mēģinājumi detalizēti izjautāt izgāzās, vismaz pagaidām. Principā, tas ir saprotams, ņemot vērā zemāk minēto (2) punktu.
Izdevās noskaidrot (no ārsta un interneta) tikai:
1. Operācija ir laparoskopiska, proti, to veic ar zondēm un videokameru caur nelieliem griezumiem. Tas ir labi, jo rētas būs mazas un sadzīs ātrāk.
2. Dakteris specializējas tostarp arī ceļgalu traumās, cik spēju saprast, un līdzīgas operācijas manējai veic ļoti bieži. Viņš ir pieredzējis un pazīstams, uzstājas un sastāv. Vārdu un uzvārdu pagaidām nerakstīšu, jo internets ir pārāk publiska vieta. Ja viss izdosies veiksmīgi, tad gan. Ja neveiksmīgi – tad skatīsimies iemeslus.
3. Ārsts ir latvietis, ar mani runāja krieviski. Nekādas redzamas neērtības mums ar viņu tas nesagādāja. Viņam palīdzēja it kā medbrālis (vai stažieris), kurš tēloja klusētāju. Reģistratūrā meitene runāja ar lielu akcentu, taču arī bez jebkādām problēmām.
Vēl dažas domas par tēmu:
Ja par naudu, tad mūsu medicīna strādā. Turklāt pēc Rietumu mērauklas šī nauda droši vien ir neliela. Pēc manējās – ļoti būtiska.
Valsts neapmaksā šo operāciju tāpēc, ka tā ļauj ne vienkārši izveseļoties, bet gan piekopt aktīvu dzīvesveidu. Var iztikt arī bez krusteniskās saites, bet tad bez problēmām varēsi tikai staigāt vai arī būs problēmas ar aktīvo sportu. Būtu interesanti uzzināt, vai šādas operācijas Krievijā ir bezmaksas un vai tiek pieprasīti kukuļi. Es pagaidām kukuļus neesmu devis, lai gan man teica, ka dzimtajā pilsētā vajadzētu gan - ātrākai lietas virzībai un lielākai ārstu uzmanībai. Rīgā, cerams, nevajadzēs, tā jau nav lēta operācija.